Ģeogrāfiskā karte - Umaņa (Uman)

Umaņa (uk) ir pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidrietumos 194 km no apgabala centra Čerkasiem. Umaņas rajona centrs.

Vēstures avotos apdzīvotā vieta pirmoreiz minēta 1616. gadā kā Humaņas miests (pl) zemēs, kas piederēja ģenerālim Valentīnam Kaļinovskim. 1648. gadā Umaņa kļuva par kazaku pulka centru, nozīmīgu cietoksni. Pēc Andrusova pamiera 1667. gadā miests atkal nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1674. gadā Umaņu ieņēma apvienotais kazaku, turku un tatāru karaspēks, pilsētu nopostīja un iedzīvotājus nogalināja vai padzina, pilsēta panīka.

1726. gadā Umaņa nonāca vaivada Staņislava Potocka īpašumā, kurš, vēloties tās attīstību, uzaicināja armēņu, grieķu un ebreju tirgotājus un amatniekus. 1760. gadā Umaņai otro reizi piešķīra Magdeburgas tiesības. 1768. gadā, kazaku sacelšanās (Koļijivščinas) laikā, pilsētā nogalināja lielāko daļu ebreju, uniātu un poļu iedzīvotāju. 1793. gadā Umaņa nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un 1795. gadā kļuva par apriņķa pilsētu.

19. gadsimta sākumā Umaņa kļuva par jūdaistu reliģiskās kustības hasīdisma centru. Pilsētā apmetās hasīdisma pamatlicēja Baalšemtova mazdēls cadiks Nahmans. Nahmans miris 1810. gadā un viņa kaps ir hasīdu svētceļojumu mērķis. 1900. gadā no 30 000 pilsētas iedzīvotāju 21 500 bija ebreji. 2. pasaules kara gaitā 1941. gada augustā tā sauktajā «Umaņas katlā» tika aplenktas un iznīcinātas divas Sarkanās armijas Dienvidaustrumu frontes armijas (6. un 12.), tika sagūstīti ap 103 000 Sarkanās armijas karavīru, tajā skaitā 8 ģenerāļi.